Cik daudz laba jūs spēsiet darīt tajā dienā, kad jūs iepazīsiet savas spējas un mācēsiet tās pielietot savu brāļu labā!

41. Cik daudz laba jūs spēsiet darīt tajā dienā, kad jūs iepazīsiet savas spējas un mācēsiet tās pielietot savu brāļu labā! Sagatavots gars spēj pārvarēt attālumus, stāties pretī briesmām un pārvarēt šķēršļus, lai nokļūtu pie palīdzības lūdzēja.
42. Ja jūs garā nesat lielu smagumu, kas ir neizlabotās pagātnes kļūdas, tad strādājiet garīgi un jūs jutīsiet, kā atgriežas miers un zudušais prieks.
😊
citāts no
Patiesās Dzīvības Grāmata
310:41,42
#tresaderiba #jēzus #jezusotraatnaksana #dievs #dzīvība #patiesība #dievavārds #brāļi #maigums #prieks #spējas

Šajā Vārdā Es jums dodu Mieru un Maigumu, kas liek jums aizmirst sāpes

40. Šajā Vārdā Es jums dodu Mieru un Maigumu, kas liek jums aizmirst sāpes. Es stiprinu jūsu Ticību un dodu jums Gaismu, lai jūs turpinātu Ceļu pie Manis. Tā Gaisma jūs iedvesmo, ielūdz uz lūgšanu par cietējiem, par šajā vai Viņā Pusē esošiem, tā tuvina jums nepazīstamus brāļus, kas dzīvo
tālu no jums, kurus jūs materiāli nevarat sajust vai apskaut. Mana Mācība māca jums lūgt par visiem
un sajust to, kas notiek jūsu līdzcilvēku sirdīs. Esmu jums teicis, ka visur Es esmu Klātesošs un itin neviens nevar atrasties ārpus Manis vai tālu no Manis. Es dāvāju jums spēju pārcelties pie tiem, kas cieš; meklēt tos, kuriem ir vajadzīga palīdzība, mierinājums vai sabiedrība.
😊
citāts no
Patiesās Dzīvības Grāmata
310:40
#tresaderiba #jēzus #jezusotraatnaksana #dievs #dzīvība #patiesība #dievavārds #miers #maigums #gaisma #ceļš

Ejiet, uzlūkodami cilvēci kā vienu ģimeni

36. Nav nepieciešams bieži izrunāt Manu Vārdu. Gluži otrādi — jo jūs mazāk to izrunāsiet, bet tā vietā labāk pielietosiet dzīvē Manas Lekcijas, jo jūs būsiet devuši lielāku liecību.

37. Ejiet, pūlēdamies pamazām arvien labāk sirdī sajust savus līdzcilvēkus kā brāļus. Ejiet, uzlūkodami cilvēci kā vienu ģimeni, bet uzmanieties to skaļi bazūnēt. Nekad nereklamējiet savus nopelnus, jo tikai Man piedien tos izvērtēt. Vienīgais, kas jums ar savu dzīvi un vārdiem ir jādara zināms cilvēkiem, ir Mans Darbs. Tas patiesi ir jāiepazīst visiem jūsu brāļiem.

citāts no
Patiesās Dzīvības Grāmata
310:36,37

Manas Mācības pildīšana dzīvē ir tās svarīgākā daļa

34. Jūs jau saprotat, ka ir par maz tikai zināt Manu Vārdu. Manas Mācības pildīšana dzīvē ir tās svarīgākā daļa. Jūsu darbi ir pārbaudījums, kas rāda, cik daudz jūs esat iemācījušies no Mana Vārda.

35. Runādams pārnestā nozīmē, Es jums esmu teicis, ka Es “aizzīmogoju jūsu mutes”. Ar to Es esmu
gribējis darīt jums zināmu, ka tajā mirklī Es esmu svētījis jūsu mutes, lai caur tām jūsu gars varētu
izpaust savu Iedvesmu un atkārtot Manus Dievišķos Vārdus, bet lai tās paliktu slēgtas nosodījumam, kritikai, meliem un zaimiem. Glabājiet Manu Mācību ar mīlestību un ļaujiet, lai jūsu gars kā daudzus gadsimtus aizturēta straume pārplūstu mierinājuma, gaismas, balzāma, gudrības un miera vārdos.

citāts no
Patiesās Dzīvības Grāmata
310:34,35

#tresaderiba #jēzus #jezusotraatnaksana #dievs #dzīvība #patiesība #dievavārds #ceļš #gaisma 

Lūdziet, jo, patiesi Es jums saku, Mans Miers, uzvarējis egoismu un cilvēciskās vājības, nonāks pie visām Zemes tautām.

18. Nācijas cīnīsies pēc Miera, kuru vēl nekad nav panākušas. Dažās pasaules daļās kari ir apstā- jušies, bet citās — haoss turpina ievilkt cilvēkus brāļu karos. Velti viņi vēlas, lai šajā pasaulē valdītu Miers, jo tiem trūkst mīlestības un žēlsirdības. Cilvēki bailēs trīc jauno iznīcināšanas ieroču priekšā,

kurus ir radījusi cilvēku inteliģence. Palīdziet tiem cilvēkiem, tauta, nesiet viņiem Manu Mīlestības
Vēsti, kuru Es esmu uzticējis jums. Neuzskatiet par priviliģētākām kādas rases, valodas vai ideoloģijas, saskatiet visos tikai savus brāļus, kuriem ir vajadzīgs Padoms un Mīlestība.
19. Lūdziet, jo, patiesi Es jums saku, Mans Miers, uzvarējis egoismu un cilvēciskās vājības, nonāks pie visām Zemes tautām.

citāts no
Patiesās Dzīvības Grāmata
310:18,19

#tresaderiba #jēzus #jezusotraatnaksana #dievs #jezuskristus #dzīvība #patiesība #dievavārds #misija #mīlestība #miers #prieks

Jūs esat Garīgie mācekļi, tādēļ jums vienmēr ir jāmeklē Gars

32. Ja jūs salīdzināsiet formu, kādā jūsu brāļi praktizē savus kultus ar to, kādu ievērojat jūs, jūs atradīsiet atšķirības. Bet neapstājieties pie ārējā! Nenosodiet viņus, bet spiedieties līdz pamatiem, kur eksistē Patiesība. Jūs esat Garīgie mācekļi, tādēļ jums vienmēr ir jāmeklē Gars, bet nav jāaizķeras pie ārējām formām.

33. Ja tā jūs sapratīsiet savus brāļus, tad drīz arī atklāsiet, ka visa cilvēce virzās pa dažādiem ceļiem, bet visi ceļi sanāk kopā vienā un tajā pašā punktā, kas ir Ceļš uz Gaismu, uz Patiesību un uz Dzīvību.

citāts no
Patiesās Dzīvības Grāmata
310:32,33

#tresaderiba #jēzus #jezusotraatnaksana #dievs #dzīvība #patiesība #dievavārds #nosodījums #ceļš #gaisma #kults #garīgaismāceklis

Es jūs nosūtu kā orientētājus, kā padomdevējus...

30. Es jūs nosūtu kā orientētājus, kā padomdevējus, bet ne kā aģitatorus. Jūsu Sēkla būs Miera un Saskaņas Sēkla, bet nekad apjukuma vai uzspiešanas.
31. Mans Vārds māca apvienošanos un Mieru, lai jūs pastieptu roku saviem brāļiem, vienmēr ar cieņu izturoties pret viņu ticību kā pret svētumu, jo viņu ticība ir kā iekšējs altāris, kurā mītu Es. Tā jūs mācēsiet saskatīt savos brāļos attīstību, kādu tie sasniedz savās cīņās, pūlēs un savās nelaimēs.

citāts no
Patiesās Dzīvības Grāmata
310:30,31

Ticiet gara nemirstībai

Ir cilvēki, kas tic, ka nāve likvidēs tos, kas nevēlas atteikties no grēka un tie tiks izsvītroti no mūžīgās dzīvības grāmatas. Tas būtu tas pats, kas pasludināt mīlestības, labā un taisnības sakāvi. Kāds mērķis tad būtu bijis Dieva iemiesošanās Jēzus miesā, Viņa ciešanām, nāvei un Viņa dzīvei starp mums?

Materiālo tempļu koncepts vairs neapmierina cilvēkus

Agrākos laikos bija nepieciešami īpaši būvēti nami, kur cilvēks sajuta Dieva varenību, liturģija, kūpināts vīraks, speciāli sagatavota atmosfēra, lai cilvēks varētu sajust Dieva klātbūtni.
Šodien cilvēks meklē lūgšanu un meditāciju, lai attīrītu prātu, šķīstītu sirdi un saprastu Vārda dievišķo būtību.
Šodien altāris ir mūsu sirds. Upura vietā ir garīga izaugsme. Mīlestība un piedošana ir vērtīgāka kā liturģija. Klusums ir vērtīgāks par lūpu kustināšanu, lai paceltos un Dievs uzklausītu mūsu garu.

Garīgās pasaules būtnes ir ar mums kopā mūsu ikdienas darbos

Dievs ir visa radītā būtība. Viss dzīvo no Viņa bezgalīgās varas. Dievs ir ikvienā ķermenī un ikkatrā formā. Dievs ir ikvienā no mums, bet lai mēs varētu sajust Dievu, ir nepieciešams sagatavoties un attīstīt jūtīgumu.
Savu dāvanu dēļ gars spēj pacelties līdz pilnībai. Un Dievs kā skolotājs vienmēr mums palīdz mūsu dzīves ceļojumā, lai mūsu dzīves būtu auglīgas.
Mūsu fiziskā daļa sadalīsies ātomos, to mēs saprotam. Kas notiek ar mūsu nemirstīgo daļu, daudziem tas ir neizprotams noslēpums.
Kur atrodas tie, kas mūs ir atstājuši? Daudzi no viņiem ir tuvu pie mums, lai palīdzētu mums izpildīt kādu misiju.
Nejutīsimies vieni, jo ikkatrā darbā mums nāk palīgā arī gaismas gari. Garīgā pasaule ir lielāka un brīnišķīgāka nekā šī, tās iedzīvotāji ir ar Dievu un ir nomodā par mums visiem.

Strīds par Origenu

Kristīgās Baznīcas dibinātāji, tādi kā Aleksandrijas Klements (150. – 220.g.), Moceklis Justiniāns (100. – 165.g.), Nīcas Svētais Grigorijs (257. – 332.g.), Arnobijs (apm.290.g.) un svētais Jeronims (340.–420.g.) daudzreiz uzstājās, lai atbalstītu reinkarnācijas ideju.
Pats Svētais Augustīns savā „Grēksūdzē” nopietni sprieda par reinkarnācijas doktrīnas ietveršanu kristīgajā ticības mācībā.

„Vai man bija kāds cits dzīves periods, pirms es piedzimu? Vai tas bija tas laiks, ko es pavadīju mātes klēpī, vai tas bija kāds cits? … Bet kas bija pirms šīs dzīves, ak, mana prieka Dievs, vai es atrados kaut kur vai kādā ķermenī?”

Visatklātāk par reinkarnāciju izteicās Оrigens (185.—254.g.) savā darbā, kas nosaukts par „Britu enciklopēdiju”. Origens bija pazīstamākais un ievērojamākais no Baznīcas tēviem (izņemot vienīgi Augustīnu).

Lielie kristieši, tādi kā svētais Jeronīms, kurš pārtulkoja Bībeli latīņu valodā, Origenu raksturoja kā „dižāko Baznīcas skolotāju pēc svētajiem apustuļiem”. Svētais Grigorijs, Nicas bīskaps Origenu godāja par „III.gs. kristīgās skolas kņazu”.

Kādas tad bija šī ietekmīgā un augsti izglītotā kristieša domas par reinkarnāciju?

Origena uzskati par šo jautājumu bija aprakstīti slavenajās svētā tēva Viljama R. Inge „Hifordas lekcijās”, kurš bija Svēta Pāvila baznīcas dekāns Londonā.

Оrigens spēra soli, kurš liktos loģisks jebkuram grieķim – viņš mācīja, ka dvēsele dzīvo arī pirms ķermeņa piedzimšanas.

Dvēsele nav materiāla, tāpēc tās dzīvei nav ne sākuma, ne beigu… Šī mācība Origenam likās tik pārliecinoša, ka viņš nespēja noslēpt dusmas par ortodoksu ticību Pastarās Tiesas dienai un tai sekojošai mirušo augšāmcelšanai.

„Kā var atjaunot mirušus ķermeņus, ja katra to daļiņa pārgājusi daudzos citos ķermeņos?” – jautā Оrigens. „Kuram no ķermeņiem pieder šīs molekulas? Lūk, tā cilvēki nogrimst aplamību slīkšņā un ķeras pie dievbijīgā apgalvojuma, ka „Dievam viss iespējams!” ”.

Saskaņā ar „Katoļu enciklopēdiju”, Origena mācība lielā mērā atkārtoja idejas, ko satur reinkarnācijas teorija, kurai var izsekot platoniķu, jūdu mistiķu un hindu reliģiskajos rakstos.

Vēsturnieks – reliģijas pētnieks Izaks de Bozobrs, komentējot Origena apgalvojumus, citē no tiem ņemto doktrīnu, kura gandrīz burtiski atkārto reinkarnācijas definīciju: „Nav nekādu šaubu, Origens ticēja, ka dvēsele pakāpeniski iemiesojas vairākos ķermeņos un ka tās pārdzimšana atkarīga no šīs dvēseles labajiem vai sliktajiem darbiem”.

Pats Оrigens par to izteicās absolūti viennozīmīgi:

„Dažas dvēseles, kuras sliecas uz ļauniem darbiem, nonāk cilvēku ķermeņos, taču pēc tam, kad nodzīvots paredzētais cilvēka dzīves laiks, iemiesojas dzīvnieku ķermeņos, bet pēc tam nolaižas līdz augu valsts eksistencei. Atpakaļceļā tās ceļas augšup un atkal sasniedz Debesu Valstību.”

Neskatoties uz to, ka Baznīcas dibinātāji Origenu un viņa mācību augstu vērtēja, ieskaitot arī viņa uzskatus par reinkarnāciju (līdzīgus tiem, kuri augstāk pieminēti), Romas katoļu Baznīca attieksmi pret Origenu pēc viņa nāves ievērojami mainīja.

Tomēr jānorāda, ka šo pārmaiņu neizsauca spriedumi par dvēseļu pārdzimšanu. To drīzāk izskaidro fakts, ka jaunais Оrigens pārmērīgā dedzības lēkmē sevi kastrēja, lai uz visiem laikiem saglabātu nevainību. Pēc Baznīcas domām, tas, kurš spēj sakropļot pats savu ķermeni, nekad nekļūst svēts.

Оrigens dārgi samaksāja par savu jaunības fanātismu. Baznīca atteicās viņu kanonizēt tieši par to, nevis par reinkarnācijas uzskatiem.

Tomēr, lai cik augsta nebūtu cena, ko samaksāja Origens, Baznīca maksāja vēl vairāk. Tikai tāpēc, ka viņš netika oficiāli atzīts kā svētais, viņa mācību Baznīca pieņēma tikai izlases veidā.

Sekas bija tādas, ka pēc nāves viņa uzskatus par dzīvi neatzina pat lojāli kristietības piekritēji. Ļoti žēl, bet slepenās patiesības, ko atklājis viens no kristietības tēviem, pārklājās ar aizmirstības plīvuru.

Un visa kristīgā pasaule līdz šim laikam maksā par to, ka Origens tika noraidīts.

Taču viņa ideju vajāšana ideāli iederējās VI. gadsimta reliģiski politiskajā iekārtā. Tieši tad Origena mācību oficiāli vajāja Baznīcas vara. Imperators Justiniāns (527. – 565.g) gribēja visus savus pavalstniekus pievērst kristietībai, kas jau tajā laikā bija ļoti populāra viņa impērijā, sekojot noteiktiem savtīgiem mērķiem.

Taču tā laika kristiešu vidū vairāk bija Origena piekritēju, agnostiķu un citu sektu, kuras pieņēma reinkarnāciju. Tālredzīgais imperators baidījās, ka ticīgie sāks pavirši izturēties pret baušļiem, patiesi domājot, ka garīgās pilnības sasniegšanai viņiem dota vairāk kā viena dzīve.

Ja cilvēki būtu pārliecināti, ka viņiem rezervē dotas vairākas dzīves, kuru laikā var paspēt izlabot pieļautās kļūdas, daudzi atliktu sava reliģiskā pienākuma pildīšanu „uz vēlāku” laiku, bet tas traucētu Justiniānam izmantot kristīgo ticību, kā politisku ieroci.

Justiniāns sprieda, ka cilvēki sāks nopietni izturēties pret reliģiskiem pienākumiem, ja tiem iedvesīs, ka viņiem atvēlēta tikai viena dzīve, kurai beidzoties tie dosies vai nu uz debesīm, vai uz elli.

Šādā ziņā viņu centienus varēs izmantot politiskos nolūkos. Viņš nebija pirmais, kurš iedomājās reliģiju padarīt par sava veida narkotiku, kas apvienoja cilvēkus.

Taču Justiniāns gāja tālāk– viņš sāka manipulēt ar reliģiskām doktrīnām un pārliecībām, cerībā, ka iegūs varu pār visu pasauli. Viņš uzskatīja par labāku dot cilvēkiem tikai vienu dzīvi, bet pēc tam viņus aizsūtīt vai nu uz debesīm, vai elli.
Justiniāns bija pārliecināts, ka tik radikāli pasākumi nostiprinās ticīgo vēlmi kļūt par labiem „kristiešiem”, tātad, par likuma kalpiem, kuri būs arī uzticīgi savam imperatoram.

Vēsture klusē par to, cik cēlsirdīgi bijuši Justiniāna nodomi. Daži pētnieki apgalvo, ka beigās viņš pats noticēja pēc paša pavēles sagatavotajai „vienīgās dzīves” doktrīnai.

Lai nu kā tur būtu, viņa uzliktais aizliegums Origena mācībai ieguva pāvesta rīkojuma formu: „Ja kāds notic neiedomājamai dvēseles dzīvei pirms piedzimšanas un muļķīgajai pārdzimšanai pēc nāves, tas lemts anafemai (nolādēšanai)”.

Rakstnieks un vēsturnieks Džo Fišers, no augstāk minētajiem faktiem izdara loģisku secinājumu:
Sākot ar mūsu ēras 553.g., kad imperators Justiniāns strikti noraida „muļķīgo pārdzimšanas” ideju, kristieši sāka ticēt mūžīgai dzīvei, pie tam aizmirsdami par tās īsteno māsu – reinkarnāciju.

Kristiešiem iedveš, ka mūžība sākas ar piedzimšanu. Bet, tā kā bezgalīgs var būt tikai tas, kam nav sākuma, tad ar tādiem pašiem panākumiem var ticēt, ka galds var stāvēt tikai uz trim kājām!

Trīs galda kājas – protams, tā nav Svētā Trīsvienība, un kristietība var pilnīgi iztikt bez tāda ticības simbola.

Raksts pārpublicēts no www.alare.lv interneta resursiem:

 http://www.e-misterija.lv/strids-par-origenu/

Dzīves jēga

Vissvarīgākais mums ir pacelt savu prātu un garu, lai spētu atrast visu gaismu, kas ir ietverta Dievišķajās mācībās. Ir nepieciešams redzēt dziļāk par burtu, par uzrakstīto vārdu; svarīgi ir atrast būtību un nepieķerties ārējai formai.

 

Lai varētu to sasniegt, vispirms ir jāatzīst, ka Dievs ir bezgalīgs un tad saprast, ka tādēļ arī mīlestības pierādījumiem, kurus Viņš mums sūta ikvienā mūsu eksistences brīdī, nav robežu, ka tie ir sasnieguši pat tādu pakāpi, ka Viņš Pats ir darījis Sevi mums līdzīgu, lai caur savu upuri un paraugu dotu mums vislielāko savas Mīlestības paraugu, kādu vien mēs spētu aptvert. Tas ir pirmais solis, lai saprastu, ka Tēva Mīlestība ir saistīta ar mūsu likteni un mērķi.

 

Tā kā Viņa bezgalīgās Mīlestības priekšā mēs — visi Viņa bērni, esam vienlīdzīgi, visi esam cienīgi tikt glābti — vienalga, vai taisnie vai kļūdīgie, tad gaismas sasniegšanai visiem tiek dots tik daudz iespēju, cik ir nepieciešams, lai tā palīdzētu mums pacelties pār vājībām un garīguma trūkumu un pamazām tuvoties mūsu mērķim, kas ir pilnveidošanās ceļš.

 

“Cilvēce, nekad Es neesmu gribējis, lai jūs pazustu. Ir netaisni, ka jums ir tāds uzskats par Mani, kad jūs domājat, ka Es būtu radījis būtnes, kurām nenovēršami būtu jāiet postā, ka Es Dieva bērniem būtu spraudis šādu mērķi. Saprotiet — jūsu mērķis ir cits, un tas ir — dzīvot mūžīgi, un nevis tikai kādai daļai no jums, bet gan visiem, jo visi jūs esat Mani bērni.”

 

“Ja Es esmu nonācis pasaulē, lai Sevi darītu par Cilvēku, tad Es darīju to tādēļ, lai ar tā upura paraugu parādītu jums paklausību savas Dievišķības uzdotajai Misijai.”

 

“Es jums saku, tās Asinis tika izlietas tādēļ, lai novilktu atjaunošanās taku visiem Maniem bērniem, un, ja kāds no viņiem nesasniegtu to mērķi, tad tā vienīgā bērna dēļ Es no jauna darītu sevi par Cilvēku un nodotu savas Asinis, lai glābtu arī viņu!”

 

Analizējot šos dziļās Gudrības izteicienus, mēs saprotam, ka nepazudīs neviens, ka visu garu mērķis ir viens un tas pats, bet tāpat mēs saprotam, ka ne Jēzus izlietās Asinis pašas par sevi pestīs mūs! Ja tas tā būtu, tad ļaunums un sāpes jau sen būtu pametuši mūs. Tas, kas mūs glābj, tas, kas mūs vada tuvāk mērķim, ir Kristus parauga, Viņa upura, Viņa pilnīgās nodošanās, Viņa cīņas pret pretiniekiem, Viņa nesvārstīgā pastāvēšanas spēka kārdinājumos, Viņa pazemības, līdzjūtības dziļuma pret visiem, Vņa varas pret tumsu un Viņa bezgalīgās Mīlestības pierādījumu mācīšanās un pielietošana dzīvē — tas viss mūs glābj, izpērk un vada uz mūsu mērķi; tas viss ir Otrajā Laikā Meistars teikto Vārdu “Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība, neviens nenāks pie Tēva citādi, kā tikai caur Mani” nozīme.

 

“Tagad Es jums varu teikt, ka tā stunda, kad Es izlēju savas Asinis uz krusta, nebija tā, kura iezīmētu cilvēces izpirkšanas stundu.”

 

“Ja tāds apgalvojums būtu pareizs, tad kādēļ, neskatoties uz jau pabeigto upurēšanu, cilvēki vēl turpina grēkot un ciest?”

 

“Manas Asinis palika šeit, pasaulē dzīvas, svaigas, novelkot Manu ciešanu asiņaino sliedi kā jūsu atjaunošanās ceļu, kas ved jūs izcīnīt to mājokli, kuru jums ir apsolījis Tēvs.”

 

“Neesiet fatālisti, kas ir iestiprinājušies ticībā, ka viņu liktenis ir tieši tāds, kādu Tēvs jau ir nolicis to ceļā: ja viņi cieš, tad tādēļ, ka tā bijis rakstīts, ja priecājas, tad arī tikai tādēļ, ka tā bijis rakstīts.”

 

“Es esmu jums pierādījis, ka to, ko jūs sēsiet, tas jums būs arī jāpļauj. Bet klausieties labi: būs reizes, kad jūs ražu ievāksiet tūlīt, bet būs atkal citas reizes, kad pļaut un ievākt savu sēklu jūs atnāksiet tikai nākamajā eksistencē. Analizējiet to, ko esmu jums tikko darījis zināmu, un jūs atmetīsiet daudzus sliktus spriedumus par Manu taisnību un izzudīs daudz no jūsu apjukuma.”

 

Cik grūti daudziem savā ceļā ir atzīt Dieva Mīlestību, ja lietas neiet labi, ja nelaimes un pārbaudījumi klauvē pie viņu durvīm! Kad izmisumā ir tik daudz cilvēku uz visas planētas, viņi kliedz, apvainodami Dievu netaisnīgumā pret viņiem un viņi dara Dievu atbildīgu par visu ļaunumu, kas piemeklē cilvēci. Viņos nav pazemības, lai atzītu, ka viss, ko ievācam kā ražu — gan ļaunais, gan arī labais — vienkārši ir pašu sētā auglis.

 

“Kādēļ daudzi no jums baidās, ka Es būtu jūsu liktenī ierakstījis pārbaudījumus, sāpes, sodus un nelaimes? Kā jūs varat iedomāties, ka Tas, kas mīl jūs pilnīgi, kaisa jūsu ceļā ērkšķus?”

 

“Patiesi, Es jums saku, ka ērkšķainais un nelaimju piesētais ceļš ir tas, kuru jūs izvēlaties pēc savas brīvas gribas, ticot, ka tajā būs prieki, brīvība, laime, bet jūs nesaprotat, ka tieši tajā ceļā, no kura jūs novēršaties, bet kas bija nolikts jums, jums bija nolikts patiess miers, drošība, spēks un veselība, labklājība un pārpilnība.”

 

“Ceļš, kuru esmu nācis jums piedāvāt savā Doktrīnā, ir jūsu garam kopš tā veidošanas sākumiem noliktais ceļš, lai ejot pa to, jūs atrastu visu, pēc kā ilgojaties.”

 

“Vienmēr, kad jūsu dzīvē notiek kas slikts, esiet droši — tas ir jūsu pašu darbs! Bet jūs tad jautājat — kādēļ Dievs to pieļauj? Viņš taču necieš mūsu grēku dēļ un neraud, redzot mūs raudam! Ko gan Viņam maksātu, novērst mums šos kritienus!”

 

“Es jums saku, kamēr jūs Viņu nemīlat, Dievs paliks jums kaut kas neizprotams, jo jūsu Radītāja augstsirdība ir tālu pāri jūsu saprašanai.”

 

“Kļūstiet stipri, lieli, gudri, mācieties mīlēt, un, kad jūs mīlēsiet, jums vairs nebūs infantīlās tendences gribēt analizēt Dievu, jo tad jūs Viņu redzēsiet un jutīsiet, un ar to jums pietiks.”

 

Visu mērķis ir viens un tas pats, mūžīgs un universāls, un šis mērķis ir Dievs. Tieši tādēļ visu garu mērķis ir saistīts ar labo, bet brīvās gribas ļauna izmantojuma dēļ daudzi atpaliek šo patiesību izpratnē un vairs neilgojas nokļūt uz ceļa, kas vestu pie Viņa. Taču tik un tā agri vai vēlu mēs visi sasniegsim šo mērķi, jo tā ir mūsu daba un tas ir mūsu spēks, kas kustina pasauli, lai arī daudzi to noliedz un neatzīst.

 

“Jūs nevarēsiet izbēgt no sava mērķa un nevarēsiet neatzīt savu misiju un dāvanas, kuras Tēvs jums ir uzticējis, jo šis mērķis un šīs spējas ir jūsos pašos, un vai jūs varat izbēgt no sevis pašiem?”

 

“Neviens nevar aizbēgt no sevis paša, un tādēļ padomājiet: tas garīgais mērķis ir jūsu eksistences visbrīnišķīgākā fāze, tas ir visaugstākā un cēlākā misija no visām, kuras Kungs jums ir uzticējis; tajā ir žēlastība, laime un vislielākais apmierinājums, kādu Tēvs jums ir radīis.”

 

“Šī materiālā dzīve nav jūsu godība un nav jūsu tēvzeme, tā ir tikai viens pārejošs un gaistošs solis; un lai gan tajā ir daudz, ko izgaršot un pieredzēt, dzīvojiet šo dzīvi iespējami garīgākā veidā. Ja jūs zināt, ka no paša sākuma esat nozīmēti nonākt pie Tēva, kas tad var izbēgt no sava mērķa? Kas spēj nebūt Dieva bērns? Kas var atteikties no savas apziņas?”

 

“Neviens nav teicis, ka būtu viegli izpildīt šo mērķi vai nonākt līdz tam, jo tas ir saistīts ar pārbaudījumiem, ar atjaunošanos un ar misijām, kuras ir jāizpilda; tas ir saistīts ar gara pacēlumu, ar tā pilnveidošanu un atjaunošanu, bet nekad mēs neesam atstāti vieni, lai pildītu savu uzdevumu, nekad mums nav trūcis parauga, padoma vai vadoņa. Tēvs vienmēr mūsu ceļā ir nolicis būtnes un lekcijas, kas palīdz mums pilnveidošanās ceļā.”

 

“Šis mērķis prasa dievbijību, kuru Tēvs tajā ir ielicis, cilvēku mērķis ir pilns Dievišķā labuma.”

 

“Bieži jūs šo labumu neatrodat, jo nezināt to meklēt.”

 

“Kad jūs, ejot uz Manis katram garam nosprausto mērķi, ejat pa cietu un rūgtu ceļu, Es mēģinu to saldināt, bet nekad — darīt to vēl rūgtāku.”

 

“Šajā pasaulē Dieva Gudrība katru no jums ir novietojusi savā vietā un tuvu tiem, kuriem blakus jums būtu jāatrodas. Katram cilvēkam ir norādīta apkārtne, kurā tam ir jādzīvo, kur mīt inkarnēti un neinkarnēti gari, ar kuriem kopā tam ir jādzīvo.”

 

“Tā ikvienam savā ceļā ir jāatrod tie, kuriem ir jāmāca jums mīlestība, kas dara cēlāku; citiem ir jāsaņem sāpes, kas attīra. Vieni liks jums ciest, jo jums tas ir nepieciešams, kamēr citi dos jums savu mīlestību, lai kompensētu jūsu sarūgtinājumus. Tā visiem ir kāda vēsts jums vai kāda mācība, kura jums ir jāizprot un jāpielieto.”

 

“Ikvienā no saviem brāļiem meklējiet labo daļu, kuru viņš jums rāda, un mācieties no viņa. Meklējiet arī slikto daļu, lai palīdzētu viņam pacelties, un tā ejiet savu ceļu, palīdzēdami cits citam.”

 

“Ikviena cilvēciska būtne ir viena lekcija, viena mīlestības cerība vai nemīlestība, kas beigās jums dod savu patiesību — saldu vai rūgtu. Tā jūs iesiet — no vienas lekcijas pie citas, reizēm mācoties, reizēm mācot, jo arī jums brāļiem ir jānodod ziņa, kuru esat atnesuši uz Zemi.”

 

“Kādēļ jūs esat noniecinājuši savus līdzcilvēkus, kurus liktenis ir nolicis jūsu celā? Jūs esat aizvēruši tiem savas sirds durvis, nezinādami, kādu mācību viņi jums būtu atnesuši.”

 

“Cik bieži jūs esat attālinājuši no sevis tieši tos, kuri ir nesuši jums miera ziņu un mierinājumu jūsu garam, bet pēc tam jūs sūdzaties, kad esat piepildījuši savu rūgtuma kausu līdz malām!”

 

“Cilvēkam ir dots laiks, kad veikt savu darbu un laiks, kad atbildēt par padarīto. Jūs tagad dzīvojat šajā otrajā laikā, tādēļ arī visi raudat un ciešat. Tāpat, kā jums ir savi laiki, kad sēt un, kad pļaut, tāpat Dievam ir viens laiks, kad Viņš ļāva jums izpildīt bauslību, un tagad ir laiks, kad Viņam izpaust Savu Taisnīgumu.”

 

“Ir Tiesas laiks, kad jums ir jādomā par savu mērķi, lai jūs ar meditācijas un garīguma palīdzību sadzirdētu savas sirdsapziņas balsi, kas nekad neapjūk un nemāna, bet ved jūs pa miera ceļu.”

 

Kas notiks, kad būsim izcīnījuši šo mērķi? Kas notiks ar garu, kad tas būs sasniedzis izpirkšanu caur saviem nopelniem, lai nokļūtu pie Tēva? Vai mēs zaudēsim savu gribas brīvību? Vai izbeigsies gara aktivitātes un mācīšanās?

 

Ja mēs domājam šādi, tad smagi kļūdāmies. Šis mērķis mums nav jāuzlūko kā gara ceļa galapunkts, bet kā konstanta, pastāvīga tuvināšanās pilnīgumam (perfektumam). Mūsu mērķis sāka rakstīties tajā pašā mirklī, kad mēs izcēlāmies no Dieva. Visi mūsu eksistences akti veido daļu no mūsu mērķa jeb likteņa, kas nebeigsies nekad. Kādēļ nebeigsies? Vienkārša iemesla dēļ — jo mūsu mērķis ir ar katru dienu vairāk līdzināties mūsu Tēvam un Radītājam šīnī darbā, kas nebeidzas nekad.

 

“Dabas bērnu mērķis ir šinī Zemē, te tas sākas un te arī izbeidzas. Taču gara mērķis sākās Manī un nebeigsies nekad, jo tad, kad tas pacelsies pār zemes dzīvi un kad tas izies no pilnveidošanās mājokļiem un ieies pilnībā, tas ceļos no viena mājokļa citā, atklādams arvien jaunas gudrības pasaules, priecādamies arvien vairāk un arvien vairāk mīlēdams.”

 

“Noejiet savu taku soli pa solim, dzīvojiet uz Zemes, bet vienmēr skatieties uz debesīm! Vienmēr atcerieties, ka jūs dzīvojat mužīgi — kopš sava ceļojuma sākuma, un ikviens pārbaudījums, kuru jūs izturat, tuvina jūs Man, un ikviens etaps saīsina jūsu atgriešanās laiku.”

 

— 144000.net, visi citāti no “Patiesās Dzīvības grāmatas”